adj
i (2 so+bríg)
(a)
sober, calm, tranquil, cheerful
:
is alind
sen sobrich,
Wb. 31b35
.
s.¤ a sobria .i. ōn subachus,
Corm. Y
1130
. rop s.¤
`let him be sober' (of a prince),
Tec. Corm. § 6.4
.
s.¤ cách co altrom `everybody is tranquil until he undertakes
fosterage',
§ 31.15
.
in denmna samad sobraidh (: solmaibh),
ZCP vi 264 § 4
.
ar ba mescamail sobruige (? leg. sobruig) inti
nochaithed,
Cymmr. xiv 118.10
. As adv. ind sobríg
(sobrug, MS. leg. sobruig, Asc.) gl. graviter,
Ml. 114a11
. ? As
subst.
fairsing cach sobraid,
Triads 251
. (sobraicch, v.l. glossed:
sobríoghach,
p. 43
).
(b)
vigorous, powerful, influential, important
: in cetna salm
s.¤ séis | `quare fremuerunt gentés',
Hib. Min. 45.12
.
do Niall . . .
tucad soerfhiallach s.¤
,
LL 132b1
.
cidh saer s.¤ soceineoil,
O'D.
531
(
H 3.17, 431
). ba sobhraigh Cearbhall do ghrés | ba
sobhraigh a bhés go bás `C. was always vigorous',
TFrag.
222.13
.
cach máin bói for talmain | bói lasin sáir s.¤
,
Metr. Dinds. iii 300.46
.
gniomh sin dar sobrigh Fergus .i. ba so-brioghach nertmar Fergus don gniomh sin, no ba sobarthain
no sona dho,
Leb. Gab.(i) 108.11
.